Kas es esmu? Kur man tagad būt 9.maijā?

             Neapskaužu, bet tagad valsts pirmajai personai nav vairs tikai sev jāuzdod jautājums "kas es esmu?", bet arī "kur man tagad būt 9.maijā?"un... "kā man tagad būt?". Iemesls tam ir neformālais, ne-rakstiskais ielūgums uz 9.maija svinībām Maskavā, lai atzīmētu uzvaru par nacistisko Vāciju. Jā, es arī uzskatu, ka tā ir demokrātisko vērtību uzvara pār totalitārismu un tirāniju, bet vai mūsdienu Maskava ir īstā vieta, kur atzīmēt uzvaru par totalitārismu un tirāniju...

             Protams, ka jebkuram ir tiesības atcerēties vēsturi, jebkuram ir uzskatu brīvība, bet amatpersonām, it īpaši prezidentam, ir jāprot norobežoties no sabiedrību šķeļošiem jautājumiem. Militārās tehnikas parāde Maskavā NAV kara beigu un jauna miera sākuma simbols, tā ir spēka izrādīšana uz citu tautu un individuālo traģēdiju fona sešdesmit četru gadu garumā. Sabiedrotie - tā nav tikai Padomju Savienība, tā ir arī Lielbritānija, Francija, Amerikas Savienotās Valstis un citi. Nevienai no Latvijas amatpersonām nav jāpiedalās šādos pasākumos, jo mums ir arī alternatīvas, tāpēc ka II pasaules kara beigas atzīmē arī citviet Eiropā, un mēs taču esam eiropieši, nevis postsovjetieši.

Kas es esmu? Kur man tagad būt 9.maijā?